Tikko biznesa skolu beidzis jauns puisis devās pieteikties darbā par grāmatvedi. Viņu iztaujāja ļoti nervozs sīkuzņēmējs. “Man vajadzīgs kāds ar grāmatveža izglītību,” vīrs teica. “Bet patiesībā meklēju kādu, kurš darītu to, par ko es uztraucos visvairāk.” “Piedodiet, lūdzu, kā jūs to domājat?” jaunais grāmatvedis jautāja. “Es uztraucos par ļoti daudzām lietām, bet negribu uztraukties arī par naudu. Jūsu darbs būs noņemt no maniem pleciem šo problēmu.” “Es saprotu,” jaunais grāmatvedis teica. “Kāda būs mana alga?” “Sākumam astoņdesmit pieci tūkstoši gadā.” “Astoņdesmit pieci tūkstoši? Kā tik mazā biznesā var maksāt tādu algu?” “Tā arī ir pirmā problēma, kas tev jaatrisina.”

Viens grāmatvedis saka otram: - Vienmēr runā, ka mēs, grāmatveži, esot garlaicīgi ļautiņi, pavisam bez iztēles un fantāzijas... Un neviens neaizdomājas, kāpēc, piemēram, mūsu firmai iepriekšējā kvartālā bija zaudējumi seši miljoni, bet šajā - divdesmit miljoni peļņas!

Pats noderīgākais, ko es izdarīju pēdējā laikā darbā - ieeļļoju durvju eņģes, lai nevarētu dzirdēt, ka es aizeju stundu agrāk.